Februāra mēnesī katrai 5, 6 gadīgo grupai tika organizēta lasīšanas rotaļnodarbība "Klausies! Radi! Pastāsti!".

Nodarbībai bija vairāki mērķi - aktualizēt un nostiprināt zināšanas par bibliotēkā dzirdēto- kas ir autors, ilustrators, ko nozīmē- tulkotājs, kā arī interesantā un neierastā formātā veicināt bērnu klausīšanās, stāstīšanas un atstāstīšanas prasmes, sadarbības un pašizpausmes mākslā prasmes, lasot Z. Milera, H. Doskočilovas grāmatu "Kurmītis un sniegavīrs".
Rotaļnodarbībai bija vairākas daļas - klausīšanās daļa, radīšanas jeb mākslas daļa, stāstīšanas daļa un refleksija.
Lai bērni gribētu klausīties, viņi ir jāieinteresē ???? un šoreiz tas nebija grūti- man palīdzēja roku lelle kurmītis, kurš izskatās tieši tāpat kā grāmatas galvenais varonis, pašas darināts sniegavīrs, grāmatas ilustrācijas un balss kā lielisks instruments. Stāsts tika izlasīts līdz noteiktai vietai un sekoja uzdevums izdomāt turpmākos notikumus...
Radīšanas daļā, bērni, strādājot grupās un sadarbojoties, izdomāja un atveidoja stāsta turpinājumu, iesaistot grāmatas galvenos varoņus- kurmīti un sniegavīru. Darboties varēja vienā no 5 piedāvātajām pašizpausmes mākslā aktivitātēm. Šajā daļā nebija neviena garlaikota bērna- visi kā viens kaut ko darīja kopdarba veidošanā. Bērniem lieliski darbojas iztēle, lai atainotu, kā draugi uzveļ vēl vienu sniegavīru, spēlē paslēpes, rotaļājas ar meža zvēriem un kopā dzer karstu kakao ar saldajiem maršmeloviem... un šie ir tikai daži piemēri no visa redzētā.
Pēc aktīvās darbošanās sekoja stāstīšanas daļa, kura jau vairāk prasīja piepūli gan stāstītājiem, gan klausītājiem. Stāstītājiem tāpēc, ka jāuzņemas iniciatīva un drosme savu stāstu izstāstīt, bet klausītājiem- jāturpina koncentrēties un jāvingrina prasme- aktīvi klausīties runātājos, kas ne vienmēr ir viegli, ja blakus ir draugs...
Visbeidzot refleksija, lai mēs visi kopā izvērtētu - kā mums nodarbībā veicās, vai veicot darbus, izpildījām visus dotos kritērijus. Te mums palīgā nāca tiešie jautājumi- uz kuriem katrs, atbilstoši savam veikumam, varēja atbildēt īsi un kodolīgi: "Jā" vai "Nē". Līdz ar to- uz vienu un to pašu jautājumu, bija dažādas atbildes. "Vai ir viegli sadarboties?", citam atbilde bija jā, bet citam nē, jo reizēm var būt grūti sadarboties, ja vēlmes, ieceres nesakrīt. "Vai tu uzmanīgi klausījies?", "Vai tev patika darboties konkrētajā darba vietā?" - citiem atbilde bija jā, bet citiem nē, jo reizēm ir tā, ka paša noskatītā aktivitāte ir jau aizņemta vai nesakrīt ar komandas biedriem. "Vai tu vēlies uzzināt, kas patiesībā - pēc autora ieceres notika stāstā?", "Vai tev patika nodarbība?"
Ar katru grupu rotaļnodarbības atmosfēra bija citāda, klausīšanās, stāstīšanas prasmes un pacietības noturība katrai grupai, katram bērnam ir savādāka, bet tās ir prasmes, kuras mēs pirmsskolā apzināti mācāmies praktiskā darbībā, lai ar katru reizi mums visiem un katram veiktos labāk!

Bilžu galeriju skatieties šeit. 

Ar prieku un gandarījumu par piedzīvoto,

Indra Pedece,
vadītājas vietniece izglītības jomā